Tūristu mītne “Aglonas Cakuli” ļoti priecāsies uzņemt viesus, kuru sirdīs ir pavasaris jebkurā gadalaikā, jo šādi cilvēki ir unikāli ar spēju uzņemt un izstarot gaišumu.
No savas puses piedāvājam ne tik vien naktsmītni un ēdināšanu, bet arī:
• Saullēktu un saulrietu vērošanu;
• Putnu dziesmu klausīšanos;
• Ūdens šalkoņas baudīšanu;
• Pavasara sajūtas ķeršanu;
• Vietējo muzikantu pavadījumā zvaigžņu vērošanu un citus romantiskus mirkļus;
• Kā īpašs piedāvājums ir izmēģināt laimi Zelta cirvīša meklējumos namiņā uz plosta Cirīša ezera viļņos.



Teika par Zelta cirvīti

Sen senos laikos, kad Aglonas apkārtnē bijušas varenas pilis, tagadējo Aglonu klājuši biezi egļu meži. ( Aglona vārdu sev aizguvis no vārda “agle” - kas latgaļu dialektā nozīmē egle).
Kāds zvejnieks vilkdams tīklu ar zivīm, tīklā atrod zelta cirvīti. Pārnācis mājās viņš redz sapni. Sapnī eņģelītis viņam saka: “Tev uzticēts liels gods. Ar atrasto Zelta cirvīti Tev jāizcērt ceļš un vieta svētnīcai.”
Zvejnieks laimīgs dodas pie pilskunga. Pilskungs būdams dievbijīgs cilvēks, ļauj cirst, bet piesaka zvejniekam izcirst egles tik daudz, lai svētnīcai blakus varētu uzcelt pili pilskungu meitai.
Zvejniekam darbs iet ļoti ātri. Tikko Zelta cirvītis pieskaras egles stumbram koks nogāžas.
Drīz ceļa un svētnīcas vieta izcirsta. Zvejnieks nolemj nākošā dienā sākt izcirst vietu pilskunga meitas pilij.
Taču braucot mājup ar laivu pretī Upessalai saceļas liels vējš, laiva sašūpojās, Zelta cirvītis iekrīt ezerā. Zvejnieks meklēt pats, sauc pilskunga ļaudis palīgā, bet tā i neatrod. Zelta cirvīti nav atrasts vēl šobaltdien. Tikai ezers ir ieguvis vārdu – Cirvītis.